Latvijas kalnu slēpotāji pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas

Ir pagājuši 25 gadi, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību, un mūsu sportisti (tajā skaitā arī slēpotāji) pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs var pārstāvēt Latviju.

Pēc neatkarības atgūšanas (pēc 1991. gada) Latvijas kalnu slēpotājiem nemaz negāja tik viegli, jo pirmajās divās Olimpiskajās spēlēs viņi vispār pat nebija pieminēti dalībnieku sarakstos. Pašas pirmās augstākā līmeņa sacensības Latvijas kalnu slēpotājiem bija tikai 1997. gadā Pasaules čempionātā kādā Itālijas pilsētā Sestrierē. Pirmais, kas šajās sacensībās piedalījās, bija ievērojamais kalnu slēpotāju dzimtas pārstāvis Jānis Korde, toties rezultāti šajās sacensībās nebija diez ko iepriecinoši, jo abās disciplīnās (gan slalomā, gan milzu slalomā) otrajā braucienā tika saņemta diskvalifikācija nepiemērota kombinezona dēļ (milzu slalomā) un diskvalifikācija vienu vārtu neizbraukšanas dēļ (slalomā). Neskatoties uz to, ka otrajā braucienā slēpotājam neveicās, pirmajā braucienā Jānis bija diezgan labās pozīcijās, jo slalomā 100 dalībnieku konkurencē J. Korde iekļuva labāko braucēju piecdesmitniekā, bet milzu slalomā viņš ieguva 55. vietu no 109 dalībniekiem.

Neilgi pēc Kordes startēšanas pasaules čempionātā, lielu uzmanību izpelnījās slēpotājs Ivars Ciaguns līdz pat 2006. gada Olimpiskajām spēlēm. Taču no Ivara neatpalika arī slēpotāja Ilze Ābola, bet vēlāk viņa ieguva traumu, kuras dēļ viņai bija jāatsakās no slēpošanas. Gan I. Ābola, gan I. Ciaguns bija pirmie, kuri pārstāvēja Latviju Olimpiskajās spēlēs. Viņi to paveica 1998. gadā Japānas pilsētā Nagano. Viņi startēja vienā disciplīnā – milzu slalomā. Ilze ieguva 31. vietu 53 dalībnieču konkurencē, bet Ivars – 34. vietu no 62 dalībniekiem. Gadu vēlāk (1999. gadā) un 2001. gadā viņi abi piedalījās divos pasaules čempionātos.

  1. gadā ASV pilsētā SoltleiksitijāI. Ciaguns sasniedza augstāko rezultātu kalnu slēpošanā mūsu valstij, jo viņš ieguva 25. vietu slalomā 78 dalībnieku starpā.
  2. gadā Itālijas pilsētā Bormio Ivars Ciaguns kopā ar Daini Krauju , Robertu Rodi, Niku Gulbergu un Kristīni Pošku piedalījās Pasaules čempionātā. Diemžēl ne Dainim, ne Robertam, ne Nikam neizdevās iegūt vietu, jo viņi nesasniedza finišu, toties Ivars to izdarīja – viņš ieguva 39. vietu slalomā un 41. vietu milzu slalomā. Arī Ilze guva panākumus – viņa ieguva augstu rezultātu (31. vietu).

Gadu vēlāk (2006. gadā) Latviju Olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 2 dalībnieki – Ivars Ciaguns un Renārs Doršs. Renārs bija pirmais Latvijas vēsturē, kurš startēja ātrumdisciplīnā. Nobraucienā 55 dalībnieku starpā Renārs ieguva 46.vietu, bet kombinācijā diemžēl nesasniedza finišu.

  1. gadā Latviju Pasaules čempionātā pārstāvēja rekordliels skaits slēpotāju – Dainis Krauja, Kaspars Daugulis, Roberts Rode, Einārs Lansmanis, Liene Fimbauere, Kristīne Poška, Iveta Benhena un Evija Benhena.
  2. gadā Francijas pilsētā Valdizērā notika Pasaules čempionāts, kurā Latviju pārstāvēja 7 dalībnieki. Vislabāk no visiem vīriešiem nostartēja Einārs Lansmanis, toties vislabāk no sievietēm nostartēja Liene Fimbauere, kura ieguva 48.vietu milzu slalomā un 42.vietu slalomā apmēram 90 dalībnieču konkurencē.
  3. gadā Olimpiskajās spēlēs Kanādā Latviju pārstāvēja 3 kalnu slēpotāji – Liene Fimbauere, Roberts Rode un Kristaps Zvejnieks. Kristaps uzrādīja vislabāko rezultātu no mūsējiem – viņš ieguva 37.vieta slalomā 101 dalībnieka konkurencē. Savukārt Rode 64 dalībnieku starpā ierindojās 58.vietā, bet sueprkombinācijā nesasniedza finišu. Liene Fimbauere abās slaloma disciplīnās nostartēja diezgan līdzīgi – pāri par astoņdesmit dalībnieču konkurencē milzu slalomā viņa ieguva 51.vietu, bet slalomā – 49.vietu.

Ņemot vērā mūsu tagadējo slēpotāju mērķtiecību, potenciālu un darbaspējas, pastāv iespēja, ka rezultāti Latvijai kalnu slēpošanā viennozīmīgi uzlabosies.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *