Snovbords, tā aprīkojums

Pēdējo gadu laikā aizvien lielāku popularitāti iegūst snovbords, toties daudzi vēl snovbordu nav iepazinuši, bet labprāt to izdarītu. Snovot nav viegli, bet izmēģināt to noteikti vajag! Kas to zina, varbūt iepatīkas. Snovbords ikvienam dod iespēju izbaudīt ātrumu, sniegu un lielu adrenalīna devu.

Snovbords ir ziemas sporta veids, kurā sportists brauc lejā pa kalnu (nogāzi) uz speciāla snovborda dēļa. Ar snovbordu pārsvarā aizraujas jaunieši, bet, neskatoties uz to, uz kalna nereti var sastapt arī vecāka gadagājuma cilvēkus (pat dāmas un kungus cienījamos gados).

Snovborda vēsture saistās ar pagājušā gadsimta sākumu, precīzāk, ar 20. gadsimta 20. gadiem, taču kā sporta veids tas tikai attīstījās pagājušā gadsimta 60. gados ASV, pateicoties slēpošanai, sērfošanai, skeitbordam un kamaniņu sportam.

Kopš 1998. gada snovborda sacensības ir iekļautas Olimpiskajās spēlēs, kuras notiek vairākās disciplīnās.

Vispirms, lai varētu uzsākt snovot, vajadzētu padomāt par snovborda inventāru – snovborda dēli, snovborda zābakiem, stiprinājumiem un citiem piederumiem. Ja vēlies pats iegādāties snovborda inventāru, tad svarīgi ir arī saprast, cik daudz naudas vēlies maksāt par to (atceries, ka vienmēr pastāv iespēja ātri un ērti aizņemties ātro kredītu no 18 gadiem). Jo dārgāks dēlis, jo labāka kvalitāte, taču nevajadzētu jau uzreiz iegādāties pašu dārgāko dēli. Dārgākie dēļi ir domāti profesionāļiem.

Kā izvēlēties snovborda dēli?

Pirms iegādājies snovborda dēli, ir jāzina, ka braucēja garums, svars un braukšanas stils ieņem lielu lomu tajā, kāda izmēra snovborda dēlis būs vispiemērotākais. Cilvēkam, kura svars ir lielāks par vidējo ieteicamo, vajadzētu izvēlēties garāku dēli, bet iesācējiem vajadzētu īsāku kā nepieciešams. Iegādājoties dēli, noteikti pārdevēji tev pastāstīs visu nepieciešamo, ko vajadzētu zināt.

Kā izvēlēties snovborda zābakus?

Zābaki, kuri domāti snovbordam, ir paši svarīgākie. Iesācējiem iesaka izvēlēties mīkstākus zābakus, lai būtu komfortablāka sajūta, toties pieredzējušākiem braucējiem un profesionāļiem iesaka izvēlēties cietākus zābakus. Cietākiem zābakiem ir lielāka kontrole.

Kā izvēlēties snovborda stiprinājumus?

Liela uzmanība ir jāpievērš arī stiprinājumiem, kuru galvenā funkcija ir tā, ka tie tur snovotāju pie dēļa un sniedz kontroli pār to. Tie atšķiras pēc cietības un izmēra (ir četri izmēri – S, M, L un XL), kuru piemēra attiecīgi pēc zābaku izmēra (lieluma).

Jo tālāk stiprinājumi atrodas viens no otra, jo ērtāka braukšana.

Kā izvēlēties apģērbu snovbordam?

Snovborda apģērbam ir jābūt līdzīgam slēpošanas apģērbam – tam ir jābūt ērtam, piemērotam un kvalitatīvam. Jāatkārto, ka svarīgi ir izvēlēties tērpus ar gaisa un mitruma caurlaidību un termo apakšveļu, kas nodrošina ērtumu. Ja esi nolēmis ar snovbordu nodarboties nopietni, tad iesakām iegādāties arī īpašus cimdus, jo tiem ir speciāli roku locītavu aizsargi. Ieteicams ir lietot arī aizsargbrilles un, protams, ķiveri.

Kad tev ir viss nepieciešamais inventārs, tad, lai patiešām varētu izbaudīt īstus priekus, braucot ar snovbordu, vispirms ir jāiemācās nostāvēt uz dēļa, noturēt līdzsvaru un arī nobraukt vienkārši no kalna. Tas nemaz nav tik viegli, kā izklausās. Pirms šī procesa der iesildīties ar citiem iesildīšanās vingrinājumiem, lai nesastieptu kādu savu muskuli.

Lai izvairītos no liekām traumām un zilumiem, ir jāiemācās arī pareizi krist. Ik pa laikam arī pārbaudi snovborda stiprinājumus. Centies neapdraudēt arī citus snovotājus.

Viena no galvenajām pamatkustībām, kas jāapgūst sākumā, ir rotācija ap vertikālo ķermeņa asi. Centies sadalīt svaru vienmērīgi uz abām kājām, tajā pašā laikā pagriez plecus, gurnus un ceļgalus vajadzīgajā virzienā. Pēc tam atgriezies sākotnējā pozīcijā un atkārto to pašu pretējā virzienā.

Raksts tapis sadarbībā ar kazino Latvijā.

Latvijas kalnu slēpotāji pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas

Ir pagājuši 25 gadi, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību, un mūsu sportisti (tajā skaitā arī slēpotāji) pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs var pārstāvēt Latviju.

Pēc neatkarības atgūšanas (pēc 1991. gada) Latvijas kalnu slēpotājiem nemaz negāja tik viegli, jo pirmajās divās Olimpiskajās spēlēs viņi vispār pat nebija pieminēti dalībnieku sarakstos. Pašas pirmās augstākā līmeņa sacensības Latvijas kalnu slēpotājiem bija tikai 1997. gadā Pasaules čempionātā kādā Itālijas pilsētā Sestrierē. Pirmais, kas šajās sacensībās piedalījās, bija ievērojamais kalnu slēpotāju dzimtas pārstāvis Jānis Korde, toties rezultāti šajās sacensībās nebija diez ko iepriecinoši, jo abās disciplīnās (gan slalomā, gan milzu slalomā) otrajā braucienā tika saņemta diskvalifikācija nepiemērota kombinezona dēļ (milzu slalomā) un diskvalifikācija vienu vārtu neizbraukšanas dēļ (slalomā). Neskatoties uz to, ka otrajā braucienā slēpotājam neveicās, pirmajā braucienā Jānis bija diezgan labās pozīcijās, jo slalomā 100 dalībnieku konkurencē J. Korde iekļuva labāko braucēju piecdesmitniekā, bet milzu slalomā viņš ieguva 55. vietu no 109 dalībniekiem.

Neilgi pēc Kordes startēšanas pasaules čempionātā, lielu uzmanību izpelnījās slēpotājs Ivars Ciaguns līdz pat 2006. gada Olimpiskajām spēlēm. Taču no Ivara neatpalika arī slēpotāja Ilze Ābola, bet vēlāk viņa ieguva traumu, kuras dēļ viņai bija jāatsakās no slēpošanas. Gan I. Ābola, gan I. Ciaguns bija pirmie, kuri pārstāvēja Latviju Olimpiskajās spēlēs. Viņi to paveica 1998. gadā Japānas pilsētā Nagano. Viņi startēja vienā disciplīnā – milzu slalomā. Ilze ieguva 31. vietu 53 dalībnieču konkurencē, bet Ivars – 34. vietu no 62 dalībniekiem. Gadu vēlāk (1999. gadā) un 2001. gadā viņi abi piedalījās divos pasaules čempionātos.

  1. gadā ASV pilsētā SoltleiksitijāI. Ciaguns sasniedza augstāko rezultātu kalnu slēpošanā mūsu valstij, jo viņš ieguva 25. vietu slalomā 78 dalībnieku starpā.
  2. gadā Itālijas pilsētā Bormio Ivars Ciaguns kopā ar Daini Krauju , Robertu Rodi, Niku Gulbergu un Kristīni Pošku piedalījās Pasaules čempionātā. Diemžēl ne Dainim, ne Robertam, ne Nikam neizdevās iegūt vietu, jo viņi nesasniedza finišu, toties Ivars to izdarīja – viņš ieguva 39. vietu slalomā un 41. vietu milzu slalomā. Arī Ilze guva panākumus – viņa ieguva augstu rezultātu (31. vietu).

Gadu vēlāk (2006. gadā) Latviju Olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 2 dalībnieki – Ivars Ciaguns un Renārs Doršs. Renārs bija pirmais Latvijas vēsturē, kurš startēja ātrumdisciplīnā. Nobraucienā 55 dalībnieku starpā Renārs ieguva 46.vietu, bet kombinācijā diemžēl nesasniedza finišu.

  1. gadā Latviju Pasaules čempionātā pārstāvēja rekordliels skaits slēpotāju – Dainis Krauja, Kaspars Daugulis, Roberts Rode, Einārs Lansmanis, Liene Fimbauere, Kristīne Poška, Iveta Benhena un Evija Benhena.
  2. gadā Francijas pilsētā Valdizērā notika Pasaules čempionāts, kurā Latviju pārstāvēja 7 dalībnieki. Vislabāk no visiem vīriešiem nostartēja Einārs Lansmanis, toties vislabāk no sievietēm nostartēja Liene Fimbauere, kura ieguva 48.vietu milzu slalomā un 42.vietu slalomā apmēram 90 dalībnieču konkurencē.
  3. gadā Olimpiskajās spēlēs Kanādā Latviju pārstāvēja 3 kalnu slēpotāji – Liene Fimbauere, Roberts Rode un Kristaps Zvejnieks. Kristaps uzrādīja vislabāko rezultātu no mūsējiem – viņš ieguva 37.vieta slalomā 101 dalībnieka konkurencē. Savukārt Rode 64 dalībnieku starpā ierindojās 58.vietā, bet sueprkombinācijā nesasniedza finišu. Liene Fimbauere abās slaloma disciplīnās nostartēja diezgan līdzīgi – pāri par astoņdesmit dalībnieču konkurencē milzu slalomā viņa ieguva 51.vietu, bet slalomā – 49.vietu.

Ņemot vērā mūsu tagadējo slēpotāju mērķtiecību, potenciālu un darbaspējas, pastāv iespēja, ka rezultāti Latvijai kalnu slēpošanā viennozīmīgi uzlabosies.