Slēpošana ziemā

Slēpošana  ir sportiska aktivitāte (ziemas sporta veids), kurā slēpotājs pārvietojas pa sniegu uz slēpēm. Turklāt, lai slēpotu, ir vajadzīgas tikai slēpes, sniegs, neliels aukstums un apģērbs. Toties apģērbam ir jābūt piemērotam – slēpošanai vislabāk noderēs slēpošanas kostīms/ tērps un termo apakšveļa, kas spēj nodrošināt ērtas aktivitātes, dodoties izpriecās.

Apģērbs patiesībā ir līdzeklis, ar kura palīdzību varam pasargāt sevi no ārējās vides ietekmes, piemēram, lai izvairītos no apsaldēšanās slēpošanas laikā, ir jāvelk silts apģērbs, tāpēc apģērba izvēles process ir ļoti būtisks.

Mūsdienās slēpošana tiek izmantota arī militāros nolūkos, kā arī tādās vietās, kur ir bieza sniega sega.

Pastāv vairāki slēpošanas veidi, toties populārākie veidi mūsdienās ir sekojoši: kalnu slēpošana, distanču slēpošana, ziemeļu divcīņa, tramplīnlēkšana, frīstaila slēpošana. Latvijā dzīvojošie cilvēki ir iecienījuši kalnu un distanču slēpošanu.

Neskatoties uz to, ka Latvija nav kalnu zeme, šeit ziemā var nodarboties ne tikai ar distanču slēpošanu, bet arī ar kalnu slēpošanu. Vairākās Latvijas pilsētās ir pieejamas arī kalnu slēpošanas trases, kurās cilvēki ziemā var doties gan slēpot, gan snovot, lai saņemtu lielu adrenalīna devu, ko spēj sagādāt kalnu trases.

Slēpojot tiek nodarbināta gandrīz visa cilvēka muskulatūra – tiek attīstītas un trenētas rokas, kājas, mugura, vēders un arī dibens. Slēpošana neapšaubāmi uzlabo sirdsdarbību, veicina izturību, attīsta veiklību, veicina vielmaiņas darbību, uzlabo līdzsvara izjūtu, piedalās tauku sadedzināšanas procesos  un stiprina imūnsistēmu. Tajā brīdī, kad cilvēks slēpo, elpošana kļūst dziļāka (tiek veiktas dziļākas ieelpas), tādējādi tiek palielināts arī plaušu dzīvības tilpums jeb plaušu vitālā kapacitāte. Lai slēpojot varētu sekot līdzi savai slodzei, ir vēlams iegādāties pulsometru (ierīce pulsa mērīšanai).

Mūsdienu slēpes sastāv no ļoti dažādiem materiāliem un to sakausējumiem. Slēpes apakša parasti ir veidota no plastmasas sakausējuma ar citiem materiāliem, vidusdaļa sastāv no koka, koka medus šūnas, slēpes virspuse un sāni veidoti (noklāti) ar dažāda sakausējuma materiāliem. Jo slēpes būs vieglākas, jo dārgāk tās maksās.

Mūsdienās Latvijā lielu popularitāti (kā ziemas sporta veids) ir ieguvusi tieši slēpošana, salīdzinot ar citiem ziemas sporta veidiem. Ir cilvēki, kuri aizraujas ar iepriekš nosaukto distanču slēpošanu, jo, piemēram, slēpojot mežā, cilvēks kā distanču slēpotājs var izbaudīt patīkamo un dažreiz nepieciešamo klusumu un patiesi relaksēties. Pats galvenais ir tas, ka meži slēpošanai nav tālu jāmeklē, jo tie atrodas tikpat kā visās Latvijas vietās, un arī trasi distanču slēpošanai ierīkot nav grūti. Distanču slēpošanas pamatus var pavisam viegli apgūt. Nav vajadzīgas īpašas prasmes vai iemaņas, lai sāktu slēpot. Galvenais ir tas, lai kustības būtu dabiskas un plūstošas. Instruktora vadībā jau dažu stundu laikā var apgūt slēpošanas pamatus, kas var noderēt visai turpmākajai dzīvei.

Pārvietošanās veidus distanču slēpošanā iedala vairākās kategorijās. Šīs kategorijas ir atkarīgas no apvidus reljefa, slēpotāja fiziskās sagatavotības, trases stāvokļa un iespējas atgrūsties ar nūjām. Lai izvēlētos pareizas un atbilstošas distanču slēpes, ir jāņem vērā slēpju garums, kurš ir atkarīgs no slēpošanas stila un slēpotāja auguma, kā arī no slēpotāja svara.

Taču ir arī tādi cilvēki, kuri no visas sirds aizraujas ar kalnu slēpošanu. Daļai cilvēku distanču slēpošana liekas neinteresanta. Kalnu slēpošanā slēpotāji slēpo pa kalna nogāzi, tajā pašā laikā apslēpojot trasē izvietotos šķēršļus. Slēpošanas laikā jācenšas izsargāties no traumām, noberzumiem un apsaldēšanās. Kopš 1936. gada kalnu slēpošana ir iekļauta olimpiskajās spēlēs.

Slēpošana Kordes trasē, kā arī citviet, ir lieliska un aizraujoša ziemas aktivitāte, kas liek aizmirst ikdienas rūpes un rada iekšēju mieru.

5 domas par “Slēpošana ziemā”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *