Snovbords, tā aprīkojums

Pēdējo gadu laikā aizvien lielāku popularitāti iegūst snovbords, toties daudzi vēl snovbordu nav iepazinuši, bet labprāt to izdarītu. Snovot nav viegli, bet izmēģināt to noteikti vajag! Kas to zina, varbūt iepatīkas. Snovbords ikvienam dod iespēju izbaudīt ātrumu, sniegu un lielu adrenalīna devu.

Snovbords ir ziemas sporta veids, kurā sportists brauc lejā pa kalnu (nogāzi) uz speciāla snovborda dēļa. Ar snovbordu pārsvarā aizraujas jaunieši, bet, neskatoties uz to, uz kalna nereti var sastapt arī vecāka gadagājuma cilvēkus (pat dāmas un kungus cienījamos gados).

Snovborda vēsture saistās ar pagājušā gadsimta sākumu, precīzāk, ar 20. gadsimta 20. gadiem, taču kā sporta veids tas tikai attīstījās pagājušā gadsimta 60. gados ASV, pateicoties slēpošanai, sērfošanai, skeitbordam un kamaniņu sportam.

Kopš 1998. gada snovborda sacensības ir iekļautas Olimpiskajās spēlēs, kuras notiek vairākās disciplīnās.

Vispirms, lai varētu uzsākt snovot, vajadzētu padomāt par snovborda inventāru – snovborda dēli, snovborda zābakiem, stiprinājumiem un citiem piederumiem. Ja vēlies pats iegādāties snovborda inventāru, tad svarīgi ir arī saprast, cik daudz naudas vēlies maksāt par to (atceries, ka vienmēr pastāv iespēja ātri un ērti aizņemties kādu no kredītiem internetā). Jo dārgāks dēlis, jo labāka kvalitāte, taču nevajadzētu jau uzreiz iegādāties pašu dārgāko dēli. Dārgākie dēļi ir domāti profesionāļiem.

Kā izvēlēties snovborda dēli?

Pirms iegādājies snovborda dēli, ir jāzina, ka braucēja garums, svars un braukšanas stils ieņem lielu lomu tajā, kāda izmēra snovborda dēlis būs vispiemērotākais. Cilvēkam, kura svars ir lielāks par vidējo ieteicamo, vajadzētu izvēlēties garāku dēli, bet iesācējiem vajadzētu īsāku kā nepieciešams. Iegādājoties dēli, noteikti pārdevēji tev pastāstīs visu nepieciešamo, ko vajadzētu zināt.

Kā izvēlēties snovborda zābakus?

Zābaki, kuri domāti snovbordam, ir paši svarīgākie. Iesācējiem iesaka izvēlēties mīkstākus zābakus, lai būtu komfortablāka sajūta, toties pieredzējušākiem braucējiem un profesionāļiem iesaka izvēlēties cietākus zābakus. Cietākiem zābakiem ir lielāka kontrole.

Kā izvēlēties snovborda stiprinājumus?

Liela uzmanība ir jāpievērš arī stiprinājumiem, kuru galvenā funkcija ir tā, ka tie tur snovotāju pie dēļa un sniedz kontroli pār to. Tie atšķiras pēc cietības un izmēra (ir četri izmēri – S, M, L un XL), kuru piemēra attiecīgi pēc zābaku izmēra (lieluma).

Jo tālāk stiprinājumi atrodas viens no otra, jo ērtāka braukšana.

Kā izvēlēties apģērbu snovbordam?

Snovborda apģērbam ir jābūt līdzīgam slēpošanas apģērbam – tam ir jābūt ērtam, piemērotam un kvalitatīvam. Jāatkārto, ka svarīgi ir izvēlēties tērpus ar gaisa un mitruma caurlaidību un termo apakšveļu, kas nodrošina ērtumu. Ja esi nolēmis ar snovbordu nodarboties nopietni, tad iesakām iegādāties arī īpašus cimdus, jo tiem ir speciāli roku locītavu aizsargi. Ieteicams ir lietot arī aizsargbrilles un, protams, ķiveri.

Kad tev ir viss nepieciešamais inventārs, tad, lai patiešām varētu izbaudīt īstus priekus, braucot ar snovbordu, vispirms ir jāiemācās nostāvēt uz dēļa, noturēt līdzsvaru un arī nobraukt vienkārši no kalna. Tas nemaz nav tik viegli, kā izklausās. Pirms šī procesa der iesildīties ar citiem iesildīšanās vingrinājumiem, lai nesastieptu kādu savu muskuli.

Lai izvairītos no liekām traumām un zilumiem, ir jāiemācās arī pareizi krist. Ik pa laikam arī pārbaudi snovborda stiprinājumus. Centies neapdraudēt arī citus snovotājus.

Viena no galvenajām pamatkustībām, kas jāapgūst sākumā, ir rotācija ap vertikālo ķermeņa asi. Centies sadalīt svaru vienmērīgi uz abām kājām, tajā pašā laikā pagriez plecus, gurnus un ceļgalus vajadzīgajā virzienā. Pēc tam atgriezies sākotnējā pozīcijā un atkārto to pašu pretējā virzienā.

Latvijas kalnu slēpotāji pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas

Ir pagājuši 25 gadi, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību, un mūsu sportisti (tajā skaitā arī slēpotāji) pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs var pārstāvēt Latviju.

Pēc neatkarības atgūšanas (pēc 1991. gada) Latvijas kalnu slēpotājiem nemaz negāja tik viegli, jo pirmajās divās Olimpiskajās spēlēs viņi vispār pat nebija pieminēti dalībnieku sarakstos. Pašas pirmās augstākā līmeņa sacensības Latvijas kalnu slēpotājiem bija tikai 1997. gadā Pasaules čempionātā kādā Itālijas pilsētā Sestrierē. Pirmais, kas šajās sacensībās piedalījās, bija ievērojamais kalnu slēpotāju dzimtas pārstāvis Jānis Korde, toties rezultāti šajās sacensībās nebija diez ko iepriecinoši, jo abās disciplīnās (gan slalomā, gan milzu slalomā) otrajā braucienā tika saņemta diskvalifikācija nepiemērota kombinezona dēļ (milzu slalomā) un diskvalifikācija vienu vārtu neizbraukšanas dēļ (slalomā). Neskatoties uz to, ka otrajā braucienā slēpotājam neveicās, pirmajā braucienā Jānis bija diezgan labās pozīcijās, jo slalomā 100 dalībnieku konkurencē J. Korde iekļuva labāko braucēju piecdesmitniekā, bet milzu slalomā viņš ieguva 55. vietu no 109 dalībniekiem.

Neilgi pēc Kordes startēšanas pasaules čempionātā, lielu uzmanību izpelnījās slēpotājs Ivars Ciaguns līdz pat 2006. gada Olimpiskajām spēlēm. Taču no Ivara neatpalika arī slēpotāja Ilze Ābola, bet vēlāk viņa ieguva traumu, kuras dēļ viņai bija jāatsakās no slēpošanas. Gan I. Ābola, gan I. Ciaguns bija pirmie, kuri pārstāvēja Latviju Olimpiskajās spēlēs. Viņi to paveica 1998. gadā Japānas pilsētā Nagano. Viņi startēja vienā disciplīnā – milzu slalomā. Ilze ieguva 31. vietu 53 dalībnieču konkurencē, bet Ivars – 34. vietu no 62 dalībniekiem. Gadu vēlāk (1999. gadā) un 2001. gadā viņi abi piedalījās divos pasaules čempionātos.

  1. gadā ASV pilsētā SoltleiksitijāI. Ciaguns sasniedza augstāko rezultātu kalnu slēpošanā mūsu valstij, jo viņš ieguva 25. vietu slalomā 78 dalībnieku starpā.
  2. gadā Itālijas pilsētā Bormio Ivars Ciaguns kopā ar Daini Krauju , Robertu Rodi, Niku Gulbergu un Kristīni Pošku piedalījās Pasaules čempionātā. Diemžēl ne Dainim, ne Robertam, ne Nikam neizdevās iegūt vietu, jo viņi nesasniedza finišu, toties Ivars to izdarīja – viņš ieguva 39. vietu slalomā un 41. vietu milzu slalomā. Arī Ilze guva panākumus – viņa ieguva augstu rezultātu (31. vietu).

Gadu vēlāk (2006. gadā) Latviju Olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 2 dalībnieki – Ivars Ciaguns un Renārs Doršs. Renārs bija pirmais Latvijas vēsturē, kurš startēja ātrumdisciplīnā. Nobraucienā 55 dalībnieku starpā Renārs ieguva 46.vietu, bet kombinācijā diemžēl nesasniedza finišu.

  1. gadā Latviju Pasaules čempionātā pārstāvēja rekordliels skaits slēpotāju – Dainis Krauja, Kaspars Daugulis, Roberts Rode, Einārs Lansmanis, Liene Fimbauere, Kristīne Poška, Iveta Benhena un Evija Benhena.
  2. gadā Francijas pilsētā Valdizērā notika Pasaules čempionāts, kurā Latviju pārstāvēja 7 dalībnieki. Vislabāk no visiem vīriešiem nostartēja Einārs Lansmanis, toties vislabāk no sievietēm nostartēja Liene Fimbauere, kura ieguva 48.vietu milzu slalomā un 42.vietu slalomā apmēram 90 dalībnieču konkurencē.
  3. gadā Olimpiskajās spēlēs Kanādā Latviju pārstāvēja 3 kalnu slēpotāji – Liene Fimbauere, Roberts Rode un Kristaps Zvejnieks. Kristaps uzrādīja vislabāko rezultātu no mūsējiem – viņš ieguva 37.vieta slalomā 101 dalībnieka konkurencē. Savukārt Rode 64 dalībnieku starpā ierindojās 58.vietā, bet sueprkombinācijā nesasniedza finišu. Liene Fimbauere abās slaloma disciplīnās nostartēja diezgan līdzīgi – pāri par astoņdesmit dalībnieču konkurencē milzu slalomā viņa ieguva 51.vietu, bet slalomā – 49.vietu.

Ņemot vērā mūsu tagadējo slēpotāju mērķtiecību, potenciālu un darbaspējas, pastāv iespēja, ka rezultāti Latvijai kalnu slēpošanā viennozīmīgi uzlabosies.

Slēpošanas aprīkojums

Lai cilvēks varētu slēpot, ir vajadzīgas tikai dažas lietas: slēpes, nūjas, sniegs, neliels aukstums un apģērbs. Ar aukstumu un sniegu nevajadzētu būt problēmām, jo katru gadu Latvijas ziema nodrošina cilvēkus ar sniegu un aukstumu, bet var rasties problēmas ar slēpēm un apģērbu. Turpmākajā rakstā tiks sniegta informācija par to, kā pareizi izvēlēties slēpes, slēpošanas nūjas un atbilstošu apģērbu, lai dotos slēpot.

Kā pareizi izvēlēties slēpes?

Tā kā mūsdienās veikalos ir pieejama ļoti plaša slēpju izvēle, pirms slēpju iegādāšanās cilvēkiem var rasties daudz neskaidrību. Galvenie parametri, lai izvēlētos atbilstošās slēpes, ir slēpju garums, pagrieziena rādiuss, tās elastība (cietība) un biezums.

Lai noteiktu pareizo slēpju garumu, ir jāzina, kādu slēpošanas stilu cilvēks izvēlēsies. Vislabāk ir izvēlēties slēpes, kuras ir apmēram par 5 – 10 centimetriem īsākas par cilvēka (slēpotāja) augumu, jo tās derēs gandrīz visiem slēpošanas stiliem.

Slēpes pagrieziena rādiuss ir atkarīgs no slēpju garuma un to formas. Jo slēpes ir garākas un taisnākas, jo pagrieziens ir lielāks. Pagrieziena rādiusu mēra ar metriem un apzīmē to uz katras slēpes. Ja izvēlēsies slēpes ar lielāku rādiusu, tās būs domātas ātram nobraucienam, bet ja ar mazāku – tad īsiem nobraucieniem, toties straujiem pagriezieniem.

Ja vēlies viegli iemācīties braukt un manevrēt ar slēpēm, tad izvēlies mīkstākas un augumam atbilstošas slēpes. Mīkstākas slēpes ir vairāk piemērotas iesācējiem, jo šīs slēpes ir vieglāk vadīt, savukārt ja esi slēpotājs ar lielāku pieredzi, vari izvēlēties cietākas slēpes. Šīs slēpes ir vieglāk manevrēt, braucot daudz lielākā ātrumā. Tās ir noturīgas cietās un ledainās trasēs.

Kā izvēlēties pareizas slēpošanas nūjas?

Izvēloties slēpošanas nūjas, ir noteikti jāatceras, ka nobraucienā tām ir jāpilda līdzsvara funkcija. Pirms iegādājies nūjas, pārbaudi, vai satvērienā rokai ar nūju veido gandrīz deviņdesmit grādu liels leņķi, nerēķinot iegrimi sniegā. Visvieglāk nūju ir pārbaudīt, satverot to aiz nepareizā gala. Ir jāpiebilst, ka, kādu laiku nodarbojoties ar slēpošanu, cilvēks pats sāk saprast sev ērtāko un piemērotāko nūju garumu.

Vienas no labākajām un lētākajām nūjām tiek gatavotas no alumīnija, bet mūsdienās nūjas tiek gatavotas arī no citiem materiāliem. Labākas par alumīnija nūjām ir stikla šķiedras nūjas, jo viņas ir vieglākas un izturīgākas, taču tās ir daudz dārgākas, tomēr, ja vēlies iegādāties šīs nūjas, atceries, ka mūsdienās ir viegli veidi, kā aizņemties naudu, piemēram, vari veikt apskatīt ātros kredītus ar sliktu kredītvēsturi.

Kā izvēlēties pareizu slēpošanas apģērbu, zābakus?

Lai slēpotu visu dienu, apģērbam ir jābūt piemērotam, ērtam un kvalitatīvam. Vislabāk ir izvēlēties slēpošanas kostīmus/ tērpus ar īpašu gaisa un mitruma caurlaidību un termo apakšveļu, kas spēj nodrošināt ērtumu.

Zābakiem ir jāvelta vislielākā uzmanība, tos iegādājoties, jo kājas nedrīkst nosalt. Ir cilvēki, kas domā: “Nopirkšu kādu izmēru lielākus zābakus, lai varu ievilkt vēl vilnas zeķi!” Taču ir jāatceras, ka vispareizāk ir izvēlēties īstā un atbilstošā izmēra zābakus un iegādāties slēpošanas zeķes, kuras ir plānas, bet toties tās ir veidotas no materiāla, kas uzsūc sviedrus, tādējādi netiek nosaldētas kājas. Ja zābaki būs par lielu, slēpojot tie kustēsies un būs grūti vadīt slēpes, kā rezultātā var piedzīvot dažādus kritienus.

Vai slēpojot ir jāvalkā slēpošanas aizsargbrilles un ķivere? Kā izvēlēties pareizas brilles un ķiveri?

Ir jāatceras, ka slēpošana būs daudz drošāka, ja izmantosi ķiveri un aizsargbrilles. Ķivere ir pats labākais veids, kā pasargāt sevi no nopietnām galvas traumām un sasitumiem. Taču ir svarīgi atcerēties divi faktorus – pirms iegādājies ķiveri, novērtē tās stabilitāti (cik stabili ķivere pieguļ galvai), kā arī aizdares sistēmas stiprumu (aizdares sistēmai zem zoda jābūt pareizi noregulētai un kvalitatīvai).

Slēpojot kalnos, acis var ātri nogurt no saules un no gaismas, kuru atstaro sniegs. Lietojot aizsargbrilles, Tu nodrošināsi acu aizsardzību un vieglāk būs saskatīt arī reljefu. Vislabākais ir izvēlēties brilles, kas automātiski pielāgojas gaismas spilgtumam.

Slēpošana ziemā

Slēpošana  ir sportiska aktivitāte (ziemas sporta veids), kurā slēpotājs pārvietojas pa sniegu uz slēpēm. Turklāt, lai slēpotu, ir vajadzīgas tikai slēpes, sniegs, neliels aukstums un apģērbs. Toties apģērbam ir jābūt piemērotam – slēpošanai vislabāk noderēs slēpošanas kostīms/ tērps un termo apakšveļa, kas spēj nodrošināt ērtas aktivitātes, dodoties izpriecās.

Apģērbs patiesībā ir līdzeklis, ar kura palīdzību varam pasargāt sevi no ārējās vides ietekmes, piemēram, lai izvairītos no apsaldēšanās slēpošanas laikā, ir jāvelk silts apģērbs, tāpēc apģērba izvēles process ir ļoti būtisks.

Mūsdienās slēpošana tiek izmantota arī militāros nolūkos, kā arī tādās vietās, kur ir bieza sniega sega.

Pastāv vairāki slēpošanas veidi, toties populārākie veidi mūsdienās ir sekojoši: kalnu slēpošana, distanču slēpošana, ziemeļu divcīņa, tramplīnlēkšana, frīstaila slēpošana. Latvijā dzīvojošie cilvēki ir iecienījuši kalnu un distanču slēpošanu.

Neskatoties uz to, ka Latvija nav kalnu zeme, šeit ziemā var nodarboties ne tikai ar distanču slēpošanu, bet arī ar kalnu slēpošanu. Vairākās Latvijas pilsētās ir pieejamas arī kalnu slēpošanas trases, kurās cilvēki ziemā var doties gan slēpot, gan snovot, lai saņemtu lielu adrenalīna devu, ko spēj sagādāt kalnu trases.

Slēpojot tiek nodarbināta gandrīz visa cilvēka muskulatūra – tiek attīstītas un trenētas rokas, kājas, mugura, vēders un arī dibens. Slēpošana neapšaubāmi uzlabo sirdsdarbību, veicina izturību, attīsta veiklību, veicina vielmaiņas darbību, uzlabo līdzsvara izjūtu, piedalās tauku sadedzināšanas procesos  un stiprina imūnsistēmu. Tajā brīdī, kad cilvēks slēpo, elpošana kļūst dziļāka (tiek veiktas dziļākas ieelpas), tādējādi tiek palielināts arī plaušu dzīvības tilpums jeb plaušu vitālā kapacitāte. Lai slēpojot varētu sekot līdzi savai slodzei, ir vēlams iegādāties pulsometru (ierīce pulsa mērīšanai).

Mūsdienu slēpes sastāv no ļoti dažādiem materiāliem un to sakausējumiem. Slēpes apakša parasti ir veidota no plastmasas sakausējuma ar citiem materiāliem, vidusdaļa sastāv no koka, koka medus šūnas, slēpes virspuse un sāni veidoti (noklāti) ar dažāda sakausējuma materiāliem. Jo slēpes būs vieglākas, jo dārgāk tās maksās.

Mūsdienās Latvijā lielu popularitāti (kā ziemas sporta veids) ir ieguvusi tieši slēpošana, salīdzinot ar citiem ziemas sporta veidiem. Ir cilvēki, kuri aizraujas ar iepriekš nosaukto distanču slēpošanu, jo, piemēram, slēpojot mežā, cilvēks kā distanču slēpotājs var izbaudīt patīkamo un dažreiz nepieciešamo klusumu un patiesi relaksēties. Pats galvenais ir tas, ka meži slēpošanai nav tālu jāmeklē, jo tie atrodas tikpat kā visās Latvijas vietās, un arī trasi distanču slēpošanai ierīkot nav grūti. Distanču slēpošanas pamatus var pavisam viegli apgūt. Nav vajadzīgas īpašas prasmes vai iemaņas, lai sāktu slēpot. Galvenais ir tas, lai kustības būtu dabiskas un plūstošas. Instruktora vadībā jau dažu stundu laikā var apgūt slēpošanas pamatus, kas var noderēt visai turpmākajai dzīvei.

Pārvietošanās veidus distanču slēpošanā iedala vairākās kategorijās. Šīs kategorijas ir atkarīgas no apvidus reljefa, slēpotāja fiziskās sagatavotības, trases stāvokļa un iespējas atgrūsties ar nūjām. Lai izvēlētos pareizas un atbilstošas distanču slēpes, ir jāņem vērā slēpju garums, kurš ir atkarīgs no slēpošanas stila un slēpotāja auguma, kā arī no slēpotāja svara.

Taču ir arī tādi cilvēki, kuri no visas sirds aizraujas ar kalnu slēpošanu. Daļai cilvēku distanču slēpošana liekas neinteresanta. Kalnu slēpošanā slēpotāji slēpo pa kalna nogāzi, tajā pašā laikā apslēpojot trasē izvietotos šķēršļus. Slēpošanas laikā jācenšas izsargāties no traumām, noberzumiem un apsaldēšanās. Kopš 1936. gada kalnu slēpošana ir iekļauta olimpiskajās spēlēs.

Slēpošana Kordes trasē, kā arī citviet, ir lieliska un aizraujoša ziemas aktivitāte, kas liek aizmirst ikdienas rūpes un rada iekšēju mieru.

Kordes trase, Kordes trases Lielais un Mazais kalns

Andis Korde – viena no Latvijas kalnu slēpošanas leģendārākajām personām. Slēpot viņš sāka kopā ar brāli Ziedoni, kad vectēvs abiem izgatavoja pirmās slēpes. 2014. gadā A. Korde saņēma Siguldas novada balvu “Par mūža ieguldījumu sportā”. Viņš ieguldīja lielu darbu, lai slēpošana kā sporta veids attīstītos Latvijā. A. Korde savas dzīves laikā ir uzaudzinājis ļoti daudz labu kalnu slēpotāju, tajā skaitā arī daudz treneru.

Andis strādāja kā treneris un izveidoja pilnīgi jaunu trasi Gaiziņkalnā apmēram četrdesmit gadus atpakaļ, vēlāk atgriezās Siguldā Kaķīškalnā. Te pirmos soļus uz kalna, izcilā trenera Kordes vadīti un arī iedrošināti, spē­ruši daudzi jaunie talanti. Bet aizvien, cenšoties panākt labākus sportiskos rezultātus, Andis noskatīja slēpošanai kādu kalnu Gaujas senlejā Siguldā pie bobsleja un kamaniņu trases, iegūstot toreizējo valsts varas vīru atļauju un labvēlību iekārtot trasi, kuru pēc tam viņš nosauca par Kordes trasi. Toreiz pamatā bija liela sajūsma, pacilātība un sabiedriskais darbs.

Trasi iekārtot palīdzēja dažādi audzēkņi. Daudzi no šiem audzēkņiem vēlāk apguva ārsta profesiju, bet turpināja apmeklēt trasi un slēpot, tāpēc arī kā populārs šīs trases nosaukums kļuva Dakterkalns. Bet tagad atkal Dakterkalns ir pārtapis par Kordes trasi. Ziemā tas darbojas mūsdienīgā režīmā un gaida visus slēpot un snovot gribētājus.

Kordes trasē ir pieejamas divi dažādi kalni – Mazais kalns un Lielais kalns. Mazais kalns ir piemērots ne tikai slēpot un snovot iesācējiem, bet arī nedaudz pieredzējušākiem slēpotājiem. Pa vidu vienā no Mazā kalna pauguriem atrodas tramplīns, kuru bieži vien izmanto arī ekstrēmāki braucēji. Mazā kalna nobrauciena garums ir apmēram 160 m. Lielā kalna nobrauciena garums ir apmēram 275 m. Tajā ir ierīkots ļoti ērts un arī ātrs pacēlājs. Šajā kalnā ir izveidotas divas trases – sarkanā un melnā. Melnā ir vairāk piemērota pieredzējušākiem slēpotājiem, jo tās kritums ir samērā diezgan stāvs, toties sarkanā trase ir nedaudz lēzenāka.

Trasē “Kordes trase” ietilpst teritorija, kas ietver nobrauciena zonu un pacēlājus, kuri ir speciāli paredzēti lietošanai nobraucienam ar kalnu slēpēm un/ vai sniega dēli. Pirms katra nobrauciena uzsākšanas, katram ir pienākums novērtēt trases sniega seguma kvalitāti un stāvokli, kā arī citu personu atrašanos nobrauciena zonā, lai varētu veikt drošu nobraucienu, atbilstoši viņa iemaņām. Slēpotājs/snovbordists drīkst uzsākt nobraucienu tikai pēc tam, kad viņš ir pārliecinājies par trases atbilstību drošam nobraucienam. Ir aizliegts lietot trasi, ja sniega kvalitāte vai stāvoklis nav piemērots drošam nobraucienam pat tādā gadījumā, ja darbojas pacēlājs.

Laikam ejot, pirmais Kordes trases īpašnieks Andis Korde ir aizgājis mūžībā, tāpēc trases saimniekošanu un uzturēšanu tagad ir pārņēmis viņa dēls Kaspars Korde. Viņš trasē ir veicis daudz un dažādus uzlabojumus.

Kordes trase strādā darba dienās no 14:00 līdz 20:00, bet brīvdienās no 10:00 līdz 20:00. Darba laiki ir elastīgi – ja nav slēpotāju, trase tiek slēgta ātrāk. Ja ir vairāki slēpot gribētāji, darbinieki ir gatavi strādāt ilgāk.

Īrējot Kordes trases inventāru uz dienu vai vairākām, cena pēc vienošanās. Arī cenas par slēpju un snovborda nomu, par zābaku nomu, par nūju nomu, par pacēlāja izmantošanu u.c. inventāru uz pāris stundām ir salīdzinoši ļoti mazas, tā kā nebūs vajadzīgs ātrais aizdevums, lai apmeklētu un pavadītu aizraujošu dienu ar ģimeni šajā Kordes trasē.